DELFI ir ne tikai vadošais ziņu portāls Latvijā – šī portāla apmeklējums ir kļuvis par rīta rituālu teju katram otrajam Latvijas iedzīvotājam, kurš vēlas zināt, kas notiek pasaulē. Bet, lai radītu kvalitatīvu saturu un patiešām spētu sasniegt savu auditoriju, ir jāiegulda milzu darbs. Un tam ir nepieciešams gan liels darba kolektīvs, gan plašs un mūsdienīgs birojs. DELFI valdes priekšsēdētājs Konstantīns Kuzikovs pastāsta par biroja attīstību, izmaiņām tā darbā un to, kā parūpēties, lai ikviens darbinieks justos patiešām labi.
Ziņu portāls DELFI ar informāciju apgādā visas trīs Baltijas valstis – Latviju, Lietuvu un Igauniju, un darbojas kopš 1999. gada. Latvijā DELFI redakcijā tiek ražots saturs latviešu un krievu valodās, un lietotājiem pieejami visdažādākie materiāli – sākot no jaunākajām politiskajām norisēm, beidzot ar padomiem ēst gatavošanā un dārzkopībā.
DELFI birojs Mūkusalas Biznesa Centrā atrodas jau kopš 2012. gada, un šajā laikā tas ir paplašinājis ne tikai telpas – arī darbinieku kolektīvs ir divkāršojies. “Astoņu gadu laikā, kopš es šeit strādāju, darbinieku skaits ir būtiski mainījies – no 60 cilvēkiem esam paplašinājuši kolektīvu līdz 120 cilvēkiem, bet, ja runājam par to, cik cilvēku biroju apmeklē, tad tie ir aptuveni 50-60,” stāsta Konstantīns Kuzikovs. Protams, arī DELFI birojs ir piedzīvojis pārmaiņas pandēmijas ietekmē. “Pieturamies pie principa “2+3”, tas ir, katrs darbinieks var izvēlēties, vai strādāt no mājām divas vai trīs dienas nedēļā,” par izmaiņām stāsta Kuzikova kungs. “Tas mums ļāva atbrīvot vietu no darba galdiem, lai izmantotu to citām, labākām lietām, piemēram, mazākām un lielākām pārrunu telpām,” viņš turpina.
Bet kā saplānot darba dienu tik lielam darbinieku skaitam, lai nerastos situācijas, kad birojs ir tukšs, vai tieši otrādi – pārpildīts? Arī tam ir izstrādāts risinājums – DELFI birojā pašlaik darbojas galdu un pārrunu telpu rezervācijas sistēma, ar kuras palīdzību ikviens darbinieks var netiešā veidā paziņot ne tikai to, ka šodien atradīsies birojā, bet arī to, kur tieši telpu plašumos viņu meklēt. “Izveidojām tādu kā karti, kur redzami visi pieejamie galdi. Daži cilvēki var izvēlēties tikai savu galdu, un neviens cits to rezervēt nevar, bet ir pietiekami daudz brīvu vietu, kuras var rezervēt ikviens. Tas tika ieviests ierobežojumu ietekmē, kad vienam cilvēkam bija paredzēti 15 kvadrātmetri, bet arī tagad, kad šī robeža ir noņemta, izmantojam šo sistēmu, un ir viegli saprast, kurš šodien ir birojā, un kurš – mājās,” stāsta Konstantīns Kuzikovs.
Kamēr daudzas nozares cer, ka viss reiz atgriezīsies vecajās sliedēs un procesi noritēs tāpat, kā pirms pandēmijas, Konstantīns Kuzikovs uzskata, ka izmaiņas, kas skārušas DELFI biroju, ir uz palikšanu. “Es domāju, ka šīs izmaiņas ir uz mūžu, jo tas nav jautājums par to, vai cilvēkiem ir jāstrādā no mājām vai no biroja. Tas ir vairāk jautājums par to, kur cilvēks ir efektīvs. Efektivitāte parādās tikai tajā brīdī, kad tu vari mainīt vidi. Manuprāt, katra vide ir domāta tikai vienam – mājās var atslēgties un pastrādāt klusumā, bet birojā – tieši otrādi, kad ir vajadzīgs kolektīvs,” viņš stāsta.
Ņemot vērā, ka astoņu gadu laikā darbinieku skaits ir palielinājies aptuveni uz pusi, ir tikai loģiski, ka paplašinās arī telpas. DELFI birojs aizņem aptuveni 800 kvadrātmetru lielu platību, un tas ir iedalīts vairākās zonās – šeit atrodas gan satura daļa, kur strādā visas redakcijas, gan biznesa daļa, kur atrodas pārdošanas komandas, IT un dizaina nodaļa. Un ir vismaz viena biroja vieta, kuru internetā ikviens var redzēt jebkurā brīdī – tā ir filmēšanas studija. “Studijai visapkārt izbūvējām redakcijas, kas nozīmē, ka, kaut ko filmējot studijā, ir iespējams redzēt, kā strādā redakcija. Tam ir savi plusi un savi mīnusi, bet kopumā tas izskatās interesanti,” stāsta Konstantīns Kuzikovs.
“Pirms kāda laika sapratām, ka mums ir ļoti maz pārrunu telpu, tāpēc paplašinājām to skaitu, kā arī pirmo reizi izveidojām būdiņas, kuras cilvēki var izmantot zvaniem – to izveide arī bija liels pārbaudījums tieši akustikas dēļ,” viņš stāsta. Izrādās, ka šādu būdiņu izveide prasījusi ilgāku laiku, kā plānots, jo sākotnējais risinājums problēmu tikai saasinājis – sarunas kļuvušas tikai skaļākas. “Vēlāk, kad to izstrādei pievērsās Mūkusalas Biznesa Centrs, šī problēma tika atrisināta.”
Bet cik lielu lomu šajā telpu uzlabošanas un paplašināšanas procesā pilda Mūkusalas Biznesa Centrs? “Mūkusalas Biznesa Centrs no savas puses sagatavo visu tāmi un dizainu – mums ne par ko nesāp galva. Un visbūtiskākais ir tas, ka risinājumi tiek atrasti nevis vienkārši pēc principa “nu, labi, tas maksā tik daudz”, bet arī atrod ļoti labus budžeta variantus, kas turklāt izskatās labi. Tas ir ne tikai mūsu, bet arī Mūkusalas Biznesa Centra ieguldījums, šī darba rezultātā vērtība palielinās visam. Esmu šeit jau astoņus gadus, un esmu redzējis, kā attīstās visa šī apkaime – tā kļūst arvien labāka, un tas ir normāli. Šīs apkaimes vērtībai ir jābūt daudz augstākai, jo šī nav ražošanas apkaime, bet gan moderna biznesa centru apkaime,” stāsta DELFI valdes priekšsēdētājs.
Darbinieku produktivitāte, efektivitāte un apmierinātība – teju jebkuram uzņēmumam aizvadītā pusotra gada laikā ir nācies pievērst pastiprinātu uzmanību tieši šīm trim lietām, un arī DELFI nav izņēmums. “Tā sauktajā pirmajā vilnī, tas ir, no 2020. gada marta līdz jūnijam, produktivitāte ļoti pieauga, bet pēc tam cilvēki nogura. Pagājušā gada beigās daudziem darbiniekiem jau bija pietiekami liela depresija, un sapratām, ka mums tas ir jārisina – vienojāmies ar psihologu gan par individuālajām, gan grupu nodarbībām – tagad to dara daudzi uzņēmumi,” stāsta Konstantīns Kuzikovs.
“Šādu iespēju izmantoja aptuveni 10% no visiem darbiniekiem,” turpina DELFI valdes priekšsēdētājs. “Pusei no tiem, kas šo iespēju izmantoja, nav nekādu problēmu – viņi vienkārši gribēja izglītoties un saprast. Un viņi kļuva par tādiem kā vēstnešiem, kuri varēja pastāstīt pārējiem. Un daudziem tas patiešām palīdzēja,” viņš stāsta.
Pandēmija ir likusi rūpīgāk pievērsties ne tikai garīgajai veselībai. Daudziem ir nācies arī strauji apgūt jaunas prasmes. Par spīti tam, ka DELFI piedāvā inovatīvus digitālos risinājumus, arī šeit pāreja uz jaunām tehnoloģijām ikdienas darbā nav ātra. “Tā ir cilvēka daba. Vienkāršāk ir pajautāt kādam, kas to prot, nevis iemācīties pašam. Prāts vienmēr grib slinkot – tieši tāpēc mēs vienmēr braucam pa vienu un to pašu maršrutu, ejam uz vieniem un tiem pašiem restorāniem, un tamlīdzīgi. Kad lēmums nav būtisks, prāts automātiski strādā pēc principa “jo mazāk, jo labāk”, un tas arī iemesls, kāpēc cilvēki noveco. Bet tas notiek gan 18, gan 81 gada vecumā,” stāsta Konstantīns Kuzikovs. “Covid-19 gan ir ļoti ietekmējis jaunu tehnoloģija ieviešanas tempus. Pirms pandēmijas no 100 cilvēkiem vidēji tikai trim bija elektroniskais paraksts. Tagad tas ir visiem. Un arī Google kalendārs ir kļuvis par neatņemamu dzīves sastāvdaļu,” viņš stāsta.
DELFI vieta, kur savas idejas var ierosināt ikviens darbinieks. Un, ja ideja ir laba, tad arī pastāv ļoti liela varbūtība, ka tā tiks ieviesta dzīvē. Šāds modelis ir iespējams tieši pateicoties pārvaldības modelim. “Mums ir ļoti horizontāla hierarhija, kas nozīmē, ka mēs daudz kam pieejam ļoti brīvi. Un, ja tiek pieļautas kļūdas, tas ir tikai normāli. Ja tu neko nedari, tu nekļūdīsies,” stāsta Konstantīns Kuzikovs.
“Pēdējos divos gados arī cilvēkiem, kuri nav vadītāji, ir iespēja ieviest jaunus produktus – tādu piemēru ir daudz. Ja viņi patiešām vēlas to darīt, viņi var panākt savas idejas īstenošanu – tas var būt jauns logrīks vai tiešraižu bloks, kas pēc tam arī nesīs pietiekami labus ienākumus, un arī pašam cilvēkam no tā ir labums,” viņš stāsta.
Kā savu kolektīvu raksturo pats DELFI vadītājs? Kā noraksturot 120 cilvēku grupu, kas ražo Latvijā populārāko saturu? Šim raksturojumam par pamatu tiek izmantotas pašas biroja sienas. “Mūsu birojā vairāk ir tieši pelēkie toņi, bet tas ir absolūti pretēji tam, kādi cilvēki šeit ir – nav tā, ka esam pelēkā masa oranžās sienās. Ir tieši otrādi – tie ir krāsaini cilvēki pelēkā birojā, kas tā ir iekārots praktisku apsvērumu dēļ. Ja arī sienas būtu krāsainas, varētu būt pat par traku,” viņš smejas.
